Atrod zemē noraktu sarkanbaltsarkano karogu (VIDEO)
Novembris ir ilgu, cerību un nesalaužamas gribas mēnesis. Vistumšākajā gada laikā ir dibināta Latvijas valsts, novembrī atceramies visus tos, kas par Latviju atdevuši dārgāko – savu dzīvību. Meklējot kaujas vietu liecības visā Latvijā, trīs puiši Ventspils novadā ir atraduši zemē noslēptu kasti ar sarkanbaltsarkano karogu un dažāda veida munīciju, ko zem sūnām visticamāk paslēpuši partizāni, kuri slēpās mežā pēc kara. Novembrī viss šis atradums nodots Nacionālās pretošanās kustības muzejam Rendā.
Mūsu ceļš šoruden atvedis līdz Kuldīgas novadam. Te, Rendā, vairākās mājās izvietojies Nacionālās pretošanās kustības muzejs. Te apskatāms pat reāls bunkurs ar tiem apstākļiem, kādos dzīvoja nacionālie partizāni, kas slēpās mežā. Nacionālās pretošanās kustības muzeja izveidotājs Andrejs Ķeizars: “Šī ir vieta Nacionālā pretošanās kustības muzejam, kas ir liels. Visā Eiropā šādi muzeji atrodas valstu galvaspilsētās, izņemot Latviju. Bet Latvijā šī vieta vismaz ir pats Kurzemes ģeometriskais centrs.”
Nacionālās pretošanās kustības piemiņai veidots šis muzejā Rendā un līdz šim tajā bija divi karogi, nu ar lepnumu ekspozīcijā novietots trešais. Tas ir karogs, par kuru vīri ir atdevuši savas dzīvības,” skaidro meklēšanas vienības “Lāpstas grupa” dalībnieks Ansis Sviriņš no Ventspils. Viņš kopā ar biedriem šoruden Ventspils novada Vārves pagastā atrada zemē ieraktu kasti. “Pats konteiners ir vācu medicīnas kastīte. Iekšā ir divi nodalījumi. Lielākajā bija galvenais atradums – karogs, kas ļoti akurāti bija ietīts avīzēs. Mazajā nodalījumā ļoti rūpīgi ietītas bija abas šīs aptveres un vēl mazliet munīcijas.”
Meklēšanas vienības “Lāpstas grupas’’ biedrs Klāvs Sustrups: “Prieks sākas tajā brīdī, kad kaste tika atvērta. Mēs ieraudzījām avīzes – tad prieks bija lielāks. Video turpinājās. Tad Ansis izņem galveno saturu un tur video apstājas.”
Ansis stāsta: “Tās emocijas tik tiešam toreiz bija tādas, ka abi zaudē valodu. Neticami, ka tik sekli kaut kas saglabājies! Meža augsne ir ļoti agresīva. Ja runa par melno metālu, tad tajā tiek saēsts viss. Metāla kastē kopš tiem laikiem pilnībā saglabājies karogs!? Tādā veidā, kādā ir ticis noslēpts!? Tās ir neaprakstāmas emocijas!”
Vārvē ventspilnieki Klāvs, Ansis un Zigurds vairākus gadus ar detektoriem pārbaudīja zemi metru pa metram. Meklējumiem “Lāpstas grupa” izvēlējās meža gabalu, kas atrodas starp trim mājām. Un tieši šeit šoruden puiši apbalvoti ar atradumu: Ansis no Ventspils un Klāvs no Kuldīgas Vārvē atrada zemē ieraktu kasti. Tajā atradās milzīga izmēra karogs – 3.8m garš un 1.15 m plats. Ansis: “Interesanti ir tas, ka tas zemes apgabals, kas piesaistīja uzmanību, ir starp trīs īpašniekiem un nepiederēja nevienam. Līdz ar to – tā ir ideāla vieta, kur kaut ko nolikt. Un pat ja kaut ko atrastu, nevienu nevarētu vainot.”
Vēstures liecības saglabāt palīdzējis vācu medicīnas piederumu kastes gumijas blīvējums. Līdz šim bija pārmeklēti kilometru kilometru, vēl pēc dažiem gadiem šis slēpnis pazustu nebūtībā. Ansis: “Mūsu interpretācija šiem notikumiem ir šāda: stāsts par to, ka tie būtu bēgļi, kas karogu noslēpuši, dodoties no mājam prom, īsti nešķiet ticams, jo ir 1946. gads pēc kara. Visur tiek tvarstīti cilvēki, kas kaut kādā veidā varētu būt saistīti ar vāciešiem vai ar pretošanās kustību. Jebkurš cilvēks, pie kura tiktu atrasta munīcija vai ieroči, automātiski būtu devies uz čekas pagrabiem!”
Latvijā vēl ilgi pēc kara darbojās organizēta padomju režīmam nedraudzīga pretošanās kustība. Te, bunkurā pie sienas, var redzēt plānus drosmīgu vīru pazemes dzīvei, kurus čekisti nosaukuši par bandītu grupējumiem. Boļševiki izsekoja ne tikai partizānus, bet arī to atbalstītājus. Cilvēki tika represēti un arestēti, tapēc klusēja. Kuri bija tie, kas karogu ieraka Vārvē, varbūt tā arī neuzzināsim: Andrejs Ķeizars: “Bet karogs mums liek meklēt stāstu. Mums ir jāsaprot – kas to tur ieraka? Kas tie bija?: Nacionālo partizānu karš ilga līdz pat 1956 gadam. Okupētajā Latvijas teritorijā par galvenajiem bruņotās pretošanās kustības koordinatoriem kļuva bijušie Latvijas armijas karavīri, instruktori un virsnieki, kā arī aizsargi. Bruņotās grupas gaidīja brīdi, kad starptautiskā situācija mainīsies. Visiem šiem mežā dzīvojošajiem bija mērķis – neatkarīgas Latvijas atjaunošana.
Avots: ReTV