Pētera Čevera grupa
1917.gada 9.janvārī Rēzeknes apriņķa, Barkavas pagastā dzimis I un II šķiru dzelzskrustnieks Latvijas armijas virsnieks, 23.Kārtības dienesta bataljona, pulka “Brandenburga – 800” 1. (baltiešu) rotas, 19.divīzijas 43.pulka 13.Smagās (prettanku) rotas komandieris, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kapteinis Pēteris Čevers. Čekas noslepkavots 1951.gada 24.augustā (jūlijā). Pēteris Čevers dzimis Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Beidzis Varakļānu ģimnāziju, studējis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā, būdams nacionāli noskaņots, iestājās organizācijā “Pērkoņkrusts” un latviešu studentu korporācijā Fraternitas Metropolitana. Pārtraucot studijas, iestājies Rīgas Kara skolā, kuru beidzis 1937. gadā. Līdz 1940. gadam Daugavpilī dienējis 1. Jātnieku pulkā, vada komandiera amatā. Pēc padomju okupācijas, formējoties 24. latviešu teritoriālajam korpusam iekļauts tā sastāvā, 1941. gada pavasarī pārcelts uz 186. kājnieku pulku, kurš dislocējās Alūksnē. 1941. gada maijā norīkots par garnizona komandieri Ostroviešu nometnē, kur atradās līdz latviešu virsnieku arestam 1941. gada 14. jūnijā. Uzzinot par paredzamajiem arestiem, izvairoties no tiem, P. Čevers kopā ar vairākiem citiem virsniekiem iesaistījās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadītajā “Dzimtenes sargu” vienībā. 1942. gada februārī brīvprātīgi iestājies 23. Kārtības dienesta bataljonā. No 1942. gada marta līdz 1943. gada februārim, izgājis speciālu apmācību, dienēja speciālo uzdevumu pulka “Brandenburga 800” 1. (baltiešu) rotā. Šajā laikā Staļingradas frontē kā grupas komandieris veicis izlūkošanas uzdevumus pretinieka spēku aizmugurē. No 1943. gada marta beigām Latviešu leģiona sastāvā cīnās Austrumu frontē, vēlāk kļūstot par 19. divīzijas 43. pulka 13. Smagās (prettanku) rotas komandieri, ar kuru izstaigā kauju ceļus no Veļikajas upes krastiem līdz Kurzemei. Apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē P. Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem ar ieročiem ienāca Kurzemes mežos, lai turpinātu cīņu. Viņš nonāca Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, kurā darbojās Engures-Zentenes apkārtnē līdz 1948. gada pavasarim. No 1948. gada maija P. Čevers kļuva par grupas komandieri, kas dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes u. c. apkārtējo pagastu teritorijā. 1950. gada 3. februārī P. Čevera grupa izcīnīja kauju ar VDM karaspēka vienību, kuras rezultātā krita seši grupas dalībnieki, pārējie, izlaužoties no divkārša aplenkuma, aizgāja no vajātājiem. Nodevības rezultātā 1950. gada 1.-2. novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika sagūstīti. 1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda P. Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessods tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.
No FB lapas: “Foto un Stāsti par Latviešu Leģionu un Latviešu karavīriem 2PK”
Pētera Čevera (“Pētera”) nacionālo partizānu grupa Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežā 1950.gada ziemā īsi pirms 3.februāra kaujas, kurā krita seši partizāni. Grupu pilnībā iznīcināja 1950.gada 2.novembrī, kad čekas aģenti kaujiniekus sazāļoja un guļošus sagūstīja septiņus partizānus. Pirmajā rindā no kreisās: Artūrs Kalniņš “Artūrs”, Ziedonis Āls “Lielais”, Ilgvars Lapiņš “Kurrat”, Valdis Dzelzsgalvis “Mazais”. Otrajā rindā no kreisās: Ilmārs Lapsa “Ilmārs”, komandieris Pēteris Čevers “Pēteris”, Alberts Siliņš “Alberts” Vilis Liepa “Vilis”. Trešajā rindā no kreisās: Jānis Prauliņš “Sirmais”, Rūdolfs Ozoliņs “Rūdis”, Kristaps Kalniņš “Krišs”, Ārends Lapiņš “Valdis”, Ēriks Siliņš “Ēriks”, Jānis Lapiņš “Žanis”, Augusts Dundurs “Gusts”, Jānis Gura “Janka”. Foto no grāmatas: Nezināmais karš
Pētera Čevera grupa svin Jāņus. No kreisās- Jānis Prauliņš, ceturtais Jānis Gura. Talsu apriņķis, 1949.gads. Foto no grāmatas: Nezināmais karš
Partizānu bunkura ikdiena: šahs, karšu spēle, grāmatu lasīšana. No kreisās: Ziedonis Āls “Lielais”, neatpazīts, Ēriks Siliņš “Ēriks”, komandieris Pēteris Čevers “Pēteris”, Jānis Lapiņš “Žanis”. Aizmugurē uz lāviņas guļ Jānis Prauliņš “Sirmais”. Talsu apriņķa Laucienes pagasts, 1950.gada ziema. Foto no grāmatas: Nezināmais karš
Komandieris Pēteris Čevers un Artūrs Kalniņš savā guļvietā bunkurā. Talsu apriņķa Laucienes pagasts, 1950.gada ziema. Foto no grāmatas: Nezināmais karš
Ieeja Pētera Čevera grupas bunkurā. Talsu apriņķis, Laucienes pagasts, 1950.gada ziema. Foto no grāmatas: Nezināmais karš
Postenis pie Pētera Čevera bunkura, 1950.gada ziema, Talsu apriņķa Laucienes pagasts. Foto no grāmatas: Nezināmais karš