Sadursme pie Vanagu baznīcas

Tā notika 1945.gada 28.janvārī un ir nozīmīga kā pirmā Latvijas pretošanās kustības dalībnieku kauja ar ieročiem rokās pret padomju varu pēc valsts otrreizējās okupācijas.

Daži Aglonas garīgā semināra audzēkņi: Pēteris Onckuls, Jānis Voitiņš, Pēteris Vaivods 1944.gadā apmetās pie Daugavpils apriņķa Vanagu draudzē dzīvojošā mācītāja A. Juhņēviča No bijušajiem leģionāriem un sarkanās armijas dezertieriem Vanagos izveidojās 30 cilvēku lie­la pretošanās kustības grupa. 8 cilvēki uzturējās Vanagu baznīcā, pārējie atradās četros labi ie­kārtotos bunkuros “Rubeņkalna” bāzē Velna purvā. 1945.g. 24.augustā nodibinājās Latvijas Tēvijas Sargu un Partizānu apvienība (LTSpA), par kuras priekšsēdi ievēlēja Vanagu iecirkņa prāvestu Antonu Juhņēviču. Diemžēl par jaunatnes sekcijas vadītāju tika iecelts Jānis Klimkāns.

Pienāca ziņa, ka Daugavpils čekisti grib apcietināt prāvestu A. Juhņēviču. Draudzes mājā palikusī 8 vīru grupa ieslēdzās baznīcā. Ieradusies NKVD karavīru un iznīcinātāju vienība ielenca baznīcu. Kamēr daži pagrīdnieki imitēja izlaušanos pa baznīcas durvīm, Juhņēvičs izlē­ca pa ģērbkambara mazajām durvīm un steidzās uz Velna purvu pie “meža brāļiem”. Partizāni, sasēdušies ragavās, atbrauca pie Vanagu baznīcas, izvērsās kaujai un uzbruka, šaudami uz ap­lencējiem. Čekisti ar zaudējumiem atkāpās. Apšaudes laikā viens no partizāniem tika ievainots. Pēc kara cīnītāji un izglābtie atgriezās “meža brāļu” bāzē Velna purvā. Šī veiksmīgā kauja pa­cēla partizānu drosmi un pašapziņu.

Taču A. Juhņēvičam radās arvien lielākas šaubas par angļu un amerikāņu politisko un militāro palīdzību Baltijas atbrīvošanā. 1945.gada rudenī Padomju Latvijas valdība izsludināja amnestiju un aicināja mežabrāļus pieteikties un nodot ieročus. Arī prāvests A. Juhņēvičs no vi­sas sirds vēlējās vienreiz izbeigt šo savstarpējo slaktiņu, kas faktiski neko labu nedeva, tikai iz­nīcināja latviešu tautas dzīvo spēku. 1945.gada rudenī A. Juhņēvičs satikās ar Latvijas PSR iekš­lietu tautas komisāru A.Eglīti uz Rīgas – Daugavpils šosejas. Tika parakstīts nolīgums, kurā Juhņēvičs ar partizāniem apsolījās legalizēties. Par to viņam tika garantēta drošība un brīvība. Ta­ču solījumu izpilde nekad neietilpa krievu okupantu plānos. 1946.gada 27. janvārī A.Juhņēviču Rīgā apcietināja, bet 14.novembrī viņu, Valēriju Munduri (“Marta Skuja”) un Imantu Zelčānu (“Zeltiņš”) notiesāja uz nāvi. Spriedumu izpildīja 1947. gada februārī Rīgas centrālcietumā. Ne­kādi nolīgumi ar čeku neglāba pagrīdniekus: padomju vara pretiniekus vienkārši iznīcināja.