Tilžas ciemata ieņemšana

Tilža atrodas 38 km dienvidos no Balviem, 30 km no Kārsavas: Rugāju – Kārsavas un Bērzpils – Baltinavas ceļu krustojumā. Ciematā ir 929 iedzīvotāji, darbojas ēdnīca, 4 veikali, sa­karu nodaļa, skola, slimnīca, pienotava un mežniecība (no LPSR Mazā enciklopēdija).

Pēc Bērzpils kaujas Balvu čekisti kļuva uzmanīgi un kapteiņa Nikolaja Beloborodova vadībā sāka “iztaustīt” Runcenes un Tilžas apkārtni, arestējot 11 partizānu piederīgos un atbal­stītājus.

1945.gadā Grīvas meža masīvā netālu no Tilžas ciema bāzējās ievērojami LNPA spēki -A.Kudrenicka, H.Vestmaņa un A.Roskoša grupas – kopā 72 “meža brāļi”, kuru apbruņojumā bija galvenokārt automātiskie ieroči, arī vairākas tanku dūres un vācu liesmu metējs.

3.jūlijā pie Robežnieku mājām sadarbībā ar Bērzpils – Rugāju partizānu vienībām tika izstrādāts uzbrukuma plāns Tilžas pagasta centra iestādēm, lai atbrīvot apcietinātos patriotus.

Vispirms izsūtīja divus izlūkus (Augustu Kudrenicki un Jāni Barkovski) pie partizānu atbalstītāja aptiekāra Pētera Novika ievākt ziņas par stāvokli Tilžā. Izlūki atgriezās un ziņoja, ka ciematā atrodas vairāk nekā 30 iznīcinātāju un desmit drošības dienesta kareivju ar virsnie­kiem. Tātad kopā 50 vīru. Ieslodzītos vienlaicīgi apsargājot trīs iznīcinātāji. Arestētie tilženieši tiekot nepārtraukti pratināti un sisti. Pēc apspriedes partizānu vienību komandieri pieņēma lē­mumu naktī uzbrukt Tilžai. “Meža brāļi” iepriekš pārgrieza visas no Tilžas izejošās telefona sakaru līnijas: uz Kārsavu. Bērzpili. Rugājiem un Baltinavu. (3.attēls: Latgales partizāni).

Līdzko satumsa, pusnaktī no 5. uz 6.jūliju. Augusta Kudrenicka un Andreja Roskoša partizāni virzījās no Kapessila puses, bet Jāņa Voita un Donata Malnača Bērzpils “meža

brāļi” ieņēma izejas pozīcijas Kārsavas – Rugāju ceļu krustojumā. Roskoša grupas uzdevums bija at­brīvot apcietinātos. Kudrenicka grupa ielenca izpildkomiteju, iemetot tajā rokas granātas. No mājas bēgošos krievu zaldātus apšaudīja ar automātiskajiem ieročiem.

Bērzpils un Rugāju partizāni Jāņa Voita un Donata Malnača vadībā uzbruka iznīcinā­tājiem patērētāju biedrības mājas apkaimē. Tika laists darbā liesmu metējs, kurš aizdedzināja vairākas mājas. Šai kaujā krita 6 iznīcinātāji un 3 čekas kareivji. Vēlāk noskaidrojās, ka tikuši ievainoti 14 varas orgānu pārstāvji. “Meža brāļiem” bija viens kritušais – Morozs un divi viegli ievainotie.

Uzbrukuma tika atbrīvoti čekistu 11 ieslodzītie: Helēna Roskoša, Anna un Anastasija Barkovskas, Milda Ozoliņa, Pāvels Grīns, Pugaču ģimene un citi.

Tilžas kaujā uzvarēja partizāni. 1945.gadā vairumā kauju Ziemeļlatvijā uzvarēja partizāni – galvenokārt tāpēc, ka viņus vadīja Latvijas Armijas bijušie profesionālie virsnieki.

1948.gada 2. septembrī Augusta Kudrenicka partizānu grupa no slēpņa uzbruka čekis­tu un miliču kolonnai Krišjāņu apkārtnē, iznīcinot NKVD kapteini Nikolaju Beloborodovu, vai­rākus virsniekus, kareivjus un iznīcinātājus. Tika ievainots VK(b)P apriņķa komitejas sekretārs Ušarovskis. Partizāniem zaudējumu nebija.

A.Kudrenickis krita 1949.gada 7.aprīlī. bet grupas partizāni darbojās līdz 1950.gadam.